Botihers

Botihers (Bottihers) Kristofs

(1686.- 1745.)

Mācītājs Nīcā un Bārtā

no 1710.- 1744.

Botihers Kristofs, Blīdenes mācītāja Nikolaja Botihera dēls, dzimis 1686.gada 3.martā Blīdenē. No 1700.- 1704.gadam apmeklējis skolu pie Kēninsbergas.

  1. – 1708.gadam Kēninsbergas universitātē studējis filozofiju un teoloģiju, nolicis vienu eksāmenu pie Samlandes konsistorijas un ticis ieskaitīts ministrijas kandidātos. Līdz ar to viņam bija lielas izredzes dabūt darbu Prūsijā, bet hercogs Fridrihs Vilhelms viņu 1710. gada 25. septembrī iecēla par Nīcas un Bārtas mācītāju.

1710.gadā viņu ordinēja, tā paša gada D.Cante Liepājas vācu mācītājs Rode introducēja.

Mēra laikā baznīcas un pastorāti bijušas galīgi sagruvušas (no baznīcām palikušas tikai sienas). Atkarībā no laika apstākļiem Botihers sprediķoja vai nu zem klajas debess vai kādā muižas ēberģī, vai arī savā nožēlojamajā pastorātā kurš draudēja sagāzties. Drīz tomēr stāvoklis uzlabojies.

1728.gadā Botihers turējis runu latviešu un vācu valodā pie Sventājas baznīcas iesvētīšanas, 1735.gadā piedalījis introducējot Rucavas mācītāju Kūnu, 1744. gadā no amata aizgāja.

Miris 1745. gada 17 septembrī.

 

No 1711.gada 30. jūlija bija precējies ar Mēmeles tiesaskunga un tirgotāja Tomasa Hauenšteina meitu Annu (mirusi 1728.gada 14.martā) otro reizi precējies 1731.gada 6.septembrī ar Nīcas mežkunga Dīnstmaņa meitu Agnesi Elīzabeti, kura pēc Kristofa Betihera nāves apprecējās ar Biržu mācītāju.