Pirmās ziņas par Nīcas draudzi nāk no 16. gadsimta. Kādreizējā Nīcas baznīcas mācītāja un valodnieka Gustava Bražes pieraksti vēsta, ka 1560. gadā Prūsijas hercoga Albrehta uzdevumā maģistrs Johans Funks no Kēnigsbergas tiek nosūtīts veikt baznīcu vizitāciju Grobiņas prāvesta iecirknī. J. Funka atskaite ir dokuments, kurā rodama pirmā norāde par Nīcas baznīcu. Diemžēl nekas daudz par šo laiku nav zināms, tāpat nav zināmas arī agrāk celto Nīcas baznīcu atrašanās vietas. Nav ziņu arī par pašiem pirmajiem Nīcas mācītājiem.
Gadsimtu gaitā Nīcā bijušas vairākas baznīcas – tagadējā (pēc skaita piektā) mūra baznīca tikusi celta no 1849.-1851. gadam un 1876. gadā pamatīgi atjaunota un arī pagarināta. Dievnams celts klasiskā stilā ar torni kupola veidā. Pēc tā laika mācītāja atstātajām ziņām 1876. gadā baznīcā esot bijušas 900 sēdvietas un tikpat daudz stāvvietu.
1945. gada aprīlī, 2. Pasaules kara pēdējās dienās, vācu artilērija uzspridzina baznīcas torni. Tornim grūstot, tiek sagrauta arī dievnama galējā siena un trešā daļa korpusa. Pēckara gados, mācītāja Nikolaja Plātes kalpošanas laikā, notiek aktīva baznīcas atjaunošana, un 1959. gada 17. maijā prāvesta V. Miglas vadībā tiek svinēta Nīcas baznīcas telpu iesvētīšana.
Tomēr padomju varas gados baznīca tiek slēgta. Ar 1961. gada 21. maiju tiek pārtraukta gan dievkalpojumu noturēšana Nīcas draudzē, gan draudzes darbība. Baznīcā tiek ierīkota noliktava, telpas tiek izmantotas arī kā sporta zāle.
1989.gadā draudze atgūst savu baznīcu,taču tā pamatīgi jāatjauno. Mācītāja K.Ozoliņa laikā tika uzsākti darbi baznīcas teritorijas un iekštelpu atjaunošanai. Vēlākos gados nomainīti logi,apkures sistēma. Kopš 2004. gada draudzes mācītājs ir Arvīds Bobinskis.
lelb.lv
