Baznīcas vēsture

Nīcas baznīca ap 1930.-1940.g.

Nīcas

Nīcā baznīca bijusi jau katolicisma laikā, jo ordeņa vizitators maģistrs J.Funks 1560.g. šeit atradis koka baznīcu labā stāvoklī, tikai bez soliem un krēsliem.

1635.g. vecās ēkas vietā uzcelta jauna koka baznīca. Trešo koka baznīcu ar salmu jumtu cēla astoņus gadus (1708-1716) , jo Lielajā mērī gandrīz visa draudze izmira. 1710.g. kambarkungs K.fon Rommels noslēdza līgumu ar Mēmeles galdnieku E.Frēlihu par 800 guldeņiem, saskaņā ar kuru tam bija jāizgatavo Nīcas baznīcai Rucavas baznīcas iekārtai līdzīga , tikai nedaudz lielāka iekārta. Darbus finansēja Nīcas muižas nomnieks Verners fon Bērs. Tagadējā mūra baznīca celta laikā no 1849. līdz 1851.g. pēc Kurzemes guberņas arhitekta F.Šulca projekta. 1945. g. aprīlī vācu karavīri torni uzspridzināja. Iegruva jumts, daļēji arī sienas. Pēckara gados sākās baznīcas un interjera atjaunošana. 1961.g. 21. maijā baznīcu slēdza, draudzes darbība tika pārtraukta. Draudzes telpas dienvidu sienai piebūvēja masīvu telpu ģērbtuvēm, jo baznīcu līdz 20.gs. 80. gadu beigām izmantoja par sporta zāli.

Pēc 2. pasaules kara no jauna izgatavota balti krāsota iekārta. Divu kolonnu pāru veidotā altāra retabla centrā J.K.Bēra altārglezna “Kristus svētī”. Par pirmo baznīcu kapeņu apbedījumiem ziņu nav. Visapkārt tagadējai baznīcai atradušies apbedījumi, kuru pēdas vairs nav saskatāmas.

Avots: V.Mašnovskis “Latvijas luterāņu baznīcas”, 3. sējums

 

 

Iesaki: