Krīgers

Krīgers (Kruger) Georgs

(1642.- 1707.)

Astronoms, mācītājs Nīcā un Bārtā no

(1690. -1707.)

 

Maģistrs Krīgers Georgs dzimis Lejas Lauzicā 1642.gadā. Pirmo izglītību ieguvis Vitenbergā, kur rektors Pretens iepazīstināja ar astronomijas pamatiem. Pēc studijām Vitenbergā viņš kļuva par redaktoru savā tēvzemē. 1674.gadā viņš šo vietu atstāja, devās atpakaļ uz Vinenbergu, kur ieguva maģistra grādu un palika līdz 1676.gada beigām. Pēc sava skolotāja ieteikuma viņš turpināja matemātikas studijas, strādāja kopā ar izcilo matemātiķi- astronomu Hevēliju Dancigā un pilnveidoja savas zināšanas astronomijā. No šejienes viņš devās uz Kurzemi, bija skolotājs pie Dobeles mācītāja, pusgada laikā iemācījās latviešu valodu un 1680.gadā ap Jāņiem dabūja rektora vietu Liepājas Jāņa skolā.

  1. gadā viņš sastādīja pirmo Kurzemes kalendāru, ar laika prognozēm uz astroloģisku apsvērumu pamata, kalendāru izdeva katru gadu līdz 1707.gadam. Krīgera kalendāru sākumā iespieda Dancigā, bet kopš 1693. gada Jelgavā. 1686. gadā G.Krīgeram hercogs Fridrihs Kazimirs piešķīra galma astronoma titulu. 1689.gadā apprecējās ar Mariju Velkeri (Volcher), kura mirusi 1683. gadā.

1690.gadā Georgs Krīgers kļuva par Nīcas un Bārtas mācītāju, kur kalpoja līdz savai nāves stundai 1707.gada 23.maijam.

Novadpētniece Lilija Vīksna

„Vitenbergas universitāti beigušais G. Krīgers ievērojams ar to, ka bija pēdējais ievērojamākais astroloģijas posma pārstāvis Latvijas zinātnē, kurš mēģinājis izveidot visaptverošu laika pareģošanas metodi katram datumam (astroloģisko metroloģiju). Datus savas metodes pamatošanai ( Prodromus aurorae borae… , 1700.g.) viņš ņēmis no dažādiem avotiem (gan no J.Keplera un Dancigas profesoriem, gan no Kurzemes mācītājiem, ieskaitot savu brāli Kristjānu Krīgeru, kurš bija mācītājs Tobago salā un vēlāk Zemgalē). G.Krīgers ir arī saglabājis pie Raudas muižas nokritušo “meteorpapīru”, kura analīzi 1821. gadā veicis T.Grothuss un kas savulaik izraisīja spraigu diskusiju zinātnē.

Pirmo latviešu valodā sastādīto kalendāru, saskaņā ar I. Rabinoviču, savukārt izdevis G. Krīgera dēls Georgs Vilhelms Krīgers — “Zemnieku jeb Latviešu Laika–Grāmata” (ap 1760. gadu).

https://www.vestnesis.lv/ta/id/11523