Aktualitātes | Publicēts:

Kapusvētku svētruna

Mateja ev. 11:28

Nevienu zaudējumu šajā pasaulē nevar salīdzināt ar tuva cilvēka zaudējumu. Sevišķi grūti ir tad, ja kāds ģimenes loceklis , tuvinieks vai draugs nesen ir pārkāpis mūžības slieksni. Tomēr arī tad, ja no tuva cilvēka aiziešanas ir pagājuši gadi vai pat gadu desmiti, bieži ir tā, ka viņu atceroties, sirds sažņaudzas sāpēs. Nāve ir viena no satraucošākajām realitātēm šajā pasaulē, no šīs nežēlīgās īstenības nevienam nav dots izvairīties. Par to domājot, vai nu apzināti, vai vismaz zemapziņā katrs no mums noteikti ir uzdevis jautājumu: kas nāk pēc tam – aiz šīs robežas, kuras vārds ir nāve? Ticot, sekojot un kalpojot Jēzum Kristum, cilvēks iegūst spožas nākotnes izredzes mūžības un debesu godības līmenī. Ko Kristus ir atpestījis ar Savām paša asinīm, tas ir atpestīts gan šai dzīvei, gan mūžībai. Ja tavi mīļie aizgājēji staigāja Kristus ceļu, tad tu viņus drīksti pieminēt drošā mūžīgās dzīvības cerībā, jo Dieva dāvana ir mūžīgā dzīve Jēzū Kristū, mūsu Kungā. Bet mums, kuriem vēl tiek dots dzīvot virs zemes, skan šis aicinājums – nebēgsim no Dieva. Ja tu Dievu vēl nepazīsti, meklē Viņu neatlaidīgi, līdz Viņš top arī tavs Dievs.

Mācītājs A.Bobinskis

Dalies:
facebook twitter draugiem.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

+ 23 = 26