Lūkas ev. 2:22-40
Bērns Jēzus tika aiznests uz Jeruzalemes templi, lai tiktu prezentēts Debesu Tēva priekšā, un lai par Viņu tiktu salikts Vecās Derības bauslībā paredzētais upuris. Sveču dienas notikums bija Jēzum jau otrā sastapšanās ar bauslības prasībām. Pirmā bija tad, kad Viņš tika apgraizīts astotajā dienā pēc dzimšanas. Dievam visos laikos, arī tagad ir īpašas attiecības ar ebreju tautu. Tomēr pāri visam te ir tas, ka Kristum ticīgie, Trīsvienīgā Dieva Vārdā kristītie pieder Dieva Jaunās Derības tautai,Kristus Baznīcai, jaunajam Israēlam. Dievs veco nevis atmet, bet piepilda Savā Dēlā Jēzū Kristū. Mazais Jēzus ārēji ne ar ko neatšķīrās no citiem bērniem, kuri ikdienas uz templi tika atnesti. Tomēr Viņš ir godības Kungs, Kurš ir augstāks par ikvienu ar rokām celtu templi. Mums šī Dievišķā noslēpuma priekšā ir jāstāv dziļā pazemībā un godbijībā, jo šis notikums, tāpat kā daudz kas cits, ko Dievs dara, tālu pārsniedz mūsu cilvēciskās uztveres un izpratnes robežas. Garīgais notikuma saturs bija tāds, ka pats Dievs Tēvs stādīja priekšā Savu Dēlu Savai tautai, kuru tajā brīdī pārstāvēja Dieva kalps Sīmeans un praviete Anna. Šajā dienā pirmo reizi Jēzus atklājas cilvēkiem kā pasaules gaisma. Ikviens cilvēks, neatkarīgi no tā, kas viņš ir un kāds viņš ir, ir aicināts tuvoties Jēzum Kristum, Viņam ticēt, Viņu iepazīt un Viņam sekot. Izvairīties no Jēzus un no Viņa sludināšanas nevar. Paturēsim vienmēr katrs savā prātā un sirdī, cik ļoti dārgi Jēzum maksāja tava un mana pestīšana. Apzināsimies šo klātbūtni, dzīvosim Kristus gaismā un nesīsim šo gaismu citiem ar vārdiem un darbiem. Uz to lai Dievs mums visiem palīdz!
Mācītājs A. Bobinskis
