Justies pateicīgam, bet neizrādīt to - tas ir tas pats, kas iesaiņot dāvanu, bet nekad to nepasniegt.
Daudzu cilvēki pasaules vēsturē ir vēlējušies kļūt par dieviem, bet ir tikai viens Dievs, kurš ir vēlējies kļūt par cilvēku.
Apņemies būt iejūtīgs pret jaunajiem, līdzjūtīgs pret vecajiem, atsaucīgs pret centīgajiem un iecietīgs pret vājajiem. Kādā brīdī savā dzīvē tu būsi bijis katrs no viņiem.
Reiz, Luteram pie galda ēdot, blakus sēdēja suns, gaidot kādu kumosu. Luters teica: ak, kaut es spētu tā lūgt, kā suns skatās uz gaļu! Visas viņa domas saistās ar gaļas gabalu un neko citu viņš nedomā, nevēlas un necer.
Sāls kož un rada sāpes, taču tā saglabā miesu svaigu, lai tā nesāktu pūt; tomēr pasaule to vairs negrib un nespēj paciest. Bet ko lai mēs darām? Dievs grib, lai esam zemes sāls.
Taču Dievs labāk nekā mēs paši zina, kam kalpo mūsu pārbaudījumi. Mūsu Kungs Dievs ir kā grāmatu drukātājs, kas saliek burtus otrādi. Viņa salikto teikumu mēs labi redzam, bet drukātā veidā to izlasīsim viņā pasaulē; pagaidām mums jābūt pacietīgiem.
Labāk ir, ja Dievs dusmojas uz mums, nevis mēs uz Viņu, jo Viņš itin drīz ir gatavs ar mums samierināties.
Es nemeklēju ārstus, tikai gribu, lai atlikušajā dzīves laikā, ko tie man ir paredzējuši, man neklātos pārāk grūti, bet ar Dieva palīdzību es varētu ēst un dzert to, kas man garšo.